Pērnā gada beigās pirmās instances tiesās atradās 5624 lietas, kas ilgāk par gadu vēl nebija skatītas. To vidū 100 bija tādu, kuru izskatīšanas ilgums pārsniedz trīs gadus. Turklāt ilgo tiesvedību skaitam ir tendence pieaugt. Pētījums, kas veikts pēc Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pasūtījuma, lai saprastu, kādas ir juridiskās sekas, ja konstatēts, ka saprātīga termiņa prasības nav ievērotas, atklāj, ka ilgie termiņi patiesībā nemaz nav raksturīgi sarežģītiem un laikietilpīgiem noziegumiem. Pagājušajā gadā vairākums lietu, kas tiek izskatītas trīs un vairāk gadu, bijušas par krāpšanos nelielā apmērā, zādzībām un piesavināšanos. Tajā pašā laikā tikai vienai no 31 pērn izskatītās slepkavības lietas ilgums pārsniedza trīs gadus.
Pētījuma autores Ārija Meikališa un Kristīne Strada-Rozenberga norāda, ka šāda situācija jau «sākotnēji ļauj atzīt, ka viens no noteicošajiem apstākļiem - vismaz tiesvedības laikā - nav vis inkriminētā nodarījuma smagums, bet gan citi apstākļi, piemēram, iesaistīto personu uzvedība, tām piemērotais drošības līdzeklis».
Latvijas tiesu sistēmai nav mehānisma, kā mazināt atlikto un nenotikušo tiesas sēžu skaitu, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas procesu mēdz iestiept daudzu gadu garumā.
Līdz nāve šķir
Tiesu bezdarbības periods, nepietiekami aktīva darbība un vilcināšanās, lai nosūtītu lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesai, - tā pētījumā raksturota lietu izskatīšana pirmās instances tiesās. Autores min vairākus piemērus. To skaitā kādu Latgales apgabaltiesas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Uz tiesu bija aicinātas tikai trīs personas - apsūdzētais, cietusī un lieciniece. Pirmās instances tiesā lieta netika skatīta pēc būtības no 2007. gada augusta līdz 2009. gada decembrim. Šajā laikā bija noteiktas 10 tiesas sēžu. Četras reizes lietas iztiesāšana tika atlikta advokātu dēļ - vai nu tie slimoja, vai procesam nebija sagatavojušies. Vienu reizi saslima apsūdzētā. Piecas reizes lietas iztiesāšana tika atlikta, jo neieradās lieciniece. Lietas izskatīšanu pēc būtības sāka tikai pēc diviem gadiem un trim mēnešiem. Taču, tā kā cietusī neiesniedza visus nepieciešamos pierādījumus, tiesa atkal atlika lietas iztiesāšanu. 2010. gada martā lietas izskatīšana pēc būtības tika turpināta, uz tiesas sēdi nebija ieradusies pati cietusī, jo bija mirusi. Arī ar to process nebeidzās, tiesu debates notika, lietu atlika vēlreiz, un saīsinātais tiesas spriedums tika pasludināts vien pēc vairākiem mēnešiem.
Trūkst ideju
«Pasakiet jūs, vai jums ir kāds piedāvājums, kā risināt problēmu, ka iesaistītie visu laiku, piemēram, slimo?» uz Dienas jautājumu, kādi būtu iespējamie problēmu risinājumi, ar pretjautājumu atbild Saeimas deputāts krimināllietu eksperts Andrejs Judins (Vienotība). Viņš norāda - problēma ir tik kompleksa, ka ir iespējams «veikt kaut kādus mazos soļus, lai veicinātu lietu izskatīšanu. Tādu superrisinājumu vienkārši nav, jo ir dažādi iemesli. Ja apsūdzētais izvairītos, varētu pieņemt, ka viņam piespiedu kārtā ir pienākums ierasties uz sēdi, tomēr tas ir sīkums. Lielākā problēma ir tā, ka neatnāk liecinieks vai advokāts». Teikt, ka darīts nekas nav, gluži nevar. No janvāra stājusies spēkā jauna kārtība, kas ārstam ļauj noteikt, vai cilvēks ir tik slims, lai tiesā nepiedalītos. Līdz šim, ja cilvēks slimoja, viņš teorētiski varēja neiet uz tiesu, tagad dalībniekam ir jāvēršas pie ārsta, kurš izvērtēs, vai slimība ir tik nopietna, ka piedalīšanās tiesā var kaitēt. Tomēr izmaiņas neattiecas uz advokātiem. Tie mēdz ne tikai slimot, bet arī nepiedalīties sēdēs, jo vienkārši ir pārslogoti. «Lūk, šī problēma ir aktuāla. Advokāti aizbildinās, sakot, ka viņi nevar piedalīties tiesā, jo viņiem ir jābūt klāt citā tiesā. Tagad tiek ieviests advokātu kalendārs, lai viņi neplānotu divas sēdes vienā dienā,» stāsta A. Judins.
Tieslietu ministrijā (TM) gan izceļ, ka pēdējo gadu reformas tiesu sistēmā atklāj iepriecinošu tendenci, jo Latvijas tiesās neizskatīto lietu atlikums samazinās. Tajā pašā laikā ministrijas pārstāve Irēna Kucina nenoliedz, ka garie lietu izskatīšanas termiņi ir problēma: «Lietu izskatīšanas laiks Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā atklāj ne visai iepriecinošu ainu, tur termiņi ir pat nedaudz pieauguši.» I. Kucina kā ministrijas sasniegumu min jau A. Judina piesaukto tiesas sēžu kalendāru un advokātu noslodzes kalendāru. «Aptauja liecina, ka aptuveni puse advokātu šo jauno rīku ir uztvērusi kā ļoti noderīgu palīgu ikdienas darba plānošanai un atlikto tiesas sēžu skaita mazināšanai. Šādi, protams, nevar novērst to, ka lieta tiek atlikta lietas dalībnieka slimības dēļ, taču tas ir reāls solis, lai efektīvāk plānotu tiesas darba laiku,» norāda I. Kucina.
Uzticību nevairo
Pētījuma autore Ā. Meikališa norāda, ka plašākā mērogā šādas ieilgušas tiesvedības nevairo sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesiskumam kopumā. «Ilgie tiesvedību termiņi nav tikai Latvijas problēma, ar to sastopas ļoti daudzas Eiropas valstis, par ko liecina gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, gan arī valstu centieni vienkāršot un līdz ar to paātrināt kriminālprocesu norisi,» akcentē Ā. Meikališa.
Par spīti ministrijas apgalvojumiem, zvērināts advokāts Aleksandrs Ogurcovs Dienai pauž uzskatu, ka situācija neuzlabojas: «Esmu šajā vidē ļoti daudz strādājis, un personīgi es nekādus uzlabojumus neredzu. Par to ir daudz runāts, bet ar teikšanu vien te nevar tikt cauri. Es redzu, ka situācija kļūst arvien sliktāka.» Viņš piesauc tiesu pārslodzi, trūkumus izmeklēšanas procesā, kā arī to, ka speciālistiem ir nepietiekams profesionālais līmenis, tomēr pāri visam joprojām ir likums, kas rada labvēlīgu augsni lietu novilcināšanai.