septembrī, kad ar _Gaismas pili_ atklāja ikgadējo festivālu Vācijā, Ūzedomas salā. Kādreizējā Pēnemindes militārajā rūpnīcā, kur dziļā slepenībā II pasaules kara gados tika konstruētas un izmēģinātas tālnesējraķetes V-2, bet tagad ierīkota koncertzāle un muzejs, līdz sirds dziļumiem izjusti un perfektā latviešu valodā Gaismas pili nodziedāja Ziemeļvācijas (NDR) radio koris sava diriģenta Filipa Ahmana vadībā, pretī saņemot 1200 klausītāju stāvovācijas. Starp citu, šo vēsturisko brīdi varēja noķert arī Latvijā, radio _Klasika_ tiešraidē.
Uzstāj dziedāt latviski
«Šī nav pirmā reize, kad dziedam latviešu mūziku, mēs zinām par spēcīgo tautas dziedāšanas tradīciju Latvijā,» Dienai palepojās koncertzālē sastaptais NDR kora menedžeris Mihaels Traubs. «Esmu sajūsmā par Vītola dziesmas - tautas brīvības simbola - īpašo vēsturi jūsu zemē,» sirsnīgi atklāja Traubs. «Sākumā viņi negribēja dziedāt latviešu valodā. Es uzstāju: vajag! Uzskatīju, ka latviešu dziesmai jāskan vācu kora izpildījumā. Tad viņi gatavojās ļoti nopietni: uzlaboja savu izrunu ar konsultantes palīdzību,» savukārt neslēpj festivāla intendants Tomass Hummels. Ūzedomas festivāls, kuru sestdien dziļi simboliski atklāja ar vāciešu dziedāto Gaismas pili, notiek jau 17. reizi un šoreiz ir veltīts latviešu mūzikai un mūziķiem. Jau atklāšanas koncertā saņēmām koncentrātu: Gaismas pilij sekoja Pētera Vaska Līdzenuma ainavas, kurās NDR koris un abas solistes - vijolniece Taņa Bekere-Bendere un čelliste Taņa Teclafa - te saplūda dziedošā vokalīzē, te «pārvērtās» par dziedātājputniem Latvijas mežos. Dziļā un patiesā Somijas klasiķa Žana Sibeliusa Vijoļkoncerta redzējumā satikās Baibas Skrides vijoles neparasti piesātinātais skanējums un Baltijas jauniešu filharmoniskā orķestra spēle ar starptautiski slaveno igauņu vecmeistaru Nēmi Jervi pie diriģenta pults. Šis orķestris, kurā spēlē jaunie mūziķi no 10 Baltijas jūras reģiona valstīm, tika galā arī ar Krievijas klasiķa Sergeja Taņejeva reti atskaņotās 4. simfonijas sarežģītajiem kontrapunktiem. Arī viņiem publika pateicās ar stāvovācijām.
Latvijas skaņa vienkopus
Festivāla patroni šogad ir Vācijas kanclere Angela Merkele un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš teica īsu uzrunu atklāšanas koncertā, savukārt Dienai pauda pārliecību: «Valsts tēla veidošanā šādiem festivāliem ir ļoti liela nozīme, kultūra ir tas, ar ko varam sevi parādīt. Tieši mūzikas jomā mums ir pasaules klases mākslinieki, kuri var iespaidot pat vispieredzējušāko publiku.» Villā Irmgarde atklājot Jūrmalas pilsētas muzeja izstādi par Jūrmalas kūrorta koncertdzīves vēsturi, muzicēja kultūras ministrs, klarnetists Ints Dālderis un pianiste Agnese Egliņa.
Festivāla moto šogad ir Latvija - dzimusi mūzikā, tas ir līdz šim vērienīgākais Latvijas mūzikas apliecinājums festivālā ārpus Latvijas. Mūs tajā pārstāv izcilā vijolniece Baiba Skride, kura līdz ar vijolnieku Gidonu Krēmeru un viņa orķestri Kremerata Baltica ir šī gada festivāla rezidējošo mākslinieku statusā. Savukārt Pēteris Vasks ir festivāla galvenais komponists. Koncertos, kas Ūzedomas salas dažādajās kūrortpilsētās turpināsies līdz 16. oktobrim, uzstāsies arī pianisti Lauma Skride un Vestards Šimkus, īpašu kamermūzikas programmu sniegs visas trīs māsas Skrides - Baiba, Lauma un altiste Linda. Viesosies ērģelniece Iveta Apkalna, Latvijas Radio koris, ar kuru kopā muzicēs arī Vācijā dzīvojošais rīdzinieks čellists Ramons Jaffe. Uzstāsies ansamblis Altera veritas, dziedātāji Egils Siliņš (latviešu dziesmu programmā kopā ar pianistu Māri Skuju) un Gunta Davidčuka, saksofonists un Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, kā arī starptautiskais pūtēju kvintets Carion, kurā Latviju pārstāv obojists Egīls Upatnieks un klarnetists Egīls Šēfers. Jāzepa Vītola Skici savā koncertprogrammā iekļāvis Vācijā dzīvojošais lietuviešu čellists Dāvids Gerings un pianists Jaša Ņemcovs. Desmit jauni latviešu mūziķi visu vasaru darbojušies Baltijas jauniešu filharmoniskajā orķestrī, kas apvieno 100 talantīgus mūziķus no 10 valstīm Baltijas jūras krastā. Kolektīvs šovasar vēstījis par Latviju un Ūzedomas festivālu koncertturnejā Skandināvijā, Eiropā un Krievijā. Festivāla programmā skan ne tikai P. Vaska un J. Vītola, bet arī Santas Ratnieces un Georga Pelēča skaņdarbi. Paralēli festivālā tiek godināta ievērojamā poļu romantiķa Friderika Šopēna divsimtgade.
Biļetes izpirktas
Aktīvā kūrorta sezona ir beigusies, taču publikas Ūzedomas festivālam netrūkst. Visas biļetes uz atklāšanas koncertu bijušas izpirktas jau krietnu laiku iepriekš. Klausītāji ierodas no tālienes, laikus rezervē viesnīcas. Tik vērienīga Latvijas mūzikas reprezentācija notiek, pateicoties festivāla izveidotājam un intendantam Tomasam Hummelam. «Šī saikne ir dabiska, jo turpina kādreizējo Hanzas tirdzniecības pilsētu sakarus,» viņš atklāj, kā veidota festivāla seja. Jau tagad tiekot domāts par festivāla klātbūtni 2014. gadā Rīgā, Eiropas kultūras galvaspilsētā. T.Hummelam tikko piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu starpvalstu kultūras sakaru veicināšanā un Latvijas mūzikas kultūras popularizēšanā ārvalstīs.