Ieceno riskus
Jautāta, kā var izskaidrot situāciju, ka starpbanku tirgū aizdevuma likmes ir negatīvas, savukārt patēriņa kredītiem un kredītkaršu līdzekļiem tās pārsniedz 10%, bankas Citadele Patēriņa kreditēšanas nodaļas vadītāja Zanda Alviķe norāda uz riskiem. «Jāņem vērā, ka patēriņa kredīti un kredītkaršu līdzekļi ir aizdevumi bez nodrošinājuma un tāpēc saistās ar paaugstinātu kredītrisku,» skaidro Z. Alviķe. Viņa arī piebilst, ka, neraugoties uz to, ka šobrīd starpbanku tirgū vērojamas negatīvas īstermiņa aizdevumu likmes, komercbankas Latvijā saviem klientiem nenosaka negatīvas noguldījumu likmes.
Procentu likmi veido bankas naudas resursu cena un kredītriska piecenojums. Protams, no svara ir arī klienta kredītvēsture. Piemēram, klients, kurš jau kādu laiku sadarbojas ar aizdevēju - saņem savu algu kontā, veido sabalansētu budžetu un veidojis pozitīvu kredītvēsturi, laikus samaksājot rēķinus un kredīta maksājumus -, varēs saņemt zemāku procentu likmi nekā klients, kuram sadarbība ar aizdevēju līdz šim nav bijusi vai jau izvērtusies ne visai veiksmīga. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers skaidro, ka kredītrisku var ietekmēt arī mērķis, kam nauda tiek ņemta. «Nosacījumi kredītam, kas paredzēts automašīnas iegādei, atšķirsies no nosacījumiem kredītam, kas ņemts, piemēram, datortehnikas vai jauna telefona iegādei,» norāda Swedbank pārstāvis. Jāpiebilst, ka banku patēriņa kredītu procentu likmes var svārstīties ļoti plašā amplitūdā. Swedbank patēriņa kredītiem piedāvātās procentu likmes ir robežās no 8% līdz 24%. Savukārt Citadeles patlaban patēriņa kredītiem piedāvātā procentu likme atkarībā no izvēlētā produkta veida, kā arī klienta kredītspējas svārstās diapazonā no 12% līdz 28% gadā.
Likmes tomēr krīt
Kaut arī pašreizējās kredītu procentu likmes patēriņam var šķist augstas, A. Balcers stāsta, ka pēdējos gados tās samazinājušās. Tam par pamatu esot daudzi iemesli - gan globālie, gan arī vietēja rakstura. «Piemēram, Swedbank vidējās patēriņa kredītu procentu likmes pēdējo divu gadu laikā samazinājušās par aptuveni 4,5%. Te gan jāpiemin, ka starpbanku procentu likmes un citi ekonomiskie faktori ir tikai viena neliela daļa, kas veido kopējo likmi kredītiem. Īpaši patēriņa kredītiem būtisks faktors, kas ietekmē procentu likmi, ir pats aizņēmējs, tas, cik ilgstoša un kāda bijusi līdzšinējā sadarbība ar aizdevēju,» situāciju ieskicē A. Balcers.
Tomēr no banku sektora ekspertu sacītā izriet arī tas, ka cerības par tālāku likmju kritumu var nepiepildīties, par spīti Eiropas Centrālās bankas (ECB) centieniem aktivizēt kreditēšanu ar apjomīgu līdzekļu ieplūdināšanu finanšu tirgū un noteiktajām negatīvajām depozītu likmēm par komercbanku līdzekļu glabāšanu centrālajā bankā. Negatīva depozītu likme nozīmē, ka visi komercbanku neizvietotie līdzekļi patlaban tiek uzglabāti ar -0,3% depozītu likmi. «ECB monetārā politika tiešā veidā ietekmē finanšu līdzekļu pieejamību un to cenu starpbanku tirgū. Taču patēriņa kredītu un kredītkaršu procentu likmes tiešā veidā starpbanku aizdevumu tirgus neietekmē, līdz ar to ECB monetārās politikas ietekmē procentu likmju samazinājums šiem produktiem nav gaidāms. Lielāku ietekmi varētu sniegt konkurence, aizņēmēju kredītriska profila izmaiņas, komercbanku regulācija un citas izmaiņas,» vērtē Z. Alviķe.
Attiecībā uz likmēm jāņem vērā arī kopējā ekonomikas konjunktūra. Proti, gadījumā, ja kādu pasaules ekonomisko procesu dēļ tautsaimniecības izaugsme Latvijā sāk bremzēties, arī klientu maksātspējas risks var palielināties, tā rezultātā patēriņa aizdevumiem likmes var nesamazināties, bet notikt tieši pretējais.
Augs par 15-20%
Jautāts par to, cik lielā mērā šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu pieaugt patēriņa kreditēšana, A. Balcers izsaka viedokli, ka pieaugums varētu sasniegt 15-20%. Arī Z. Alviķe tirgum saskata pieauguma potenciālu, kas saistīts ar mājsaimniecību ienākumu palielināšanos. Viņa šajā kreditēšanas segmentā prognozē lielu konkurentu aktivitāti, tas nozīmē, ka bankas to saskata kā augošu. Z. Alviķe arī pieļauj, ka ievērojamu palielinājumu varētu veicināt tendence izvēlēties patēriņa kredītu noformēt bankā, nevis kādā nebanku kreditēšanas kompānijā, kam par iemeslu ir zemāki ikmēneša procentu maksājumi. No bankas ekspertes teiktā izriet, ka arī Citadele aktivizējas patēriņa kreditēšanā, samazinot aizdevuma izskatīšanas un piešķiršanas termiņus.
Veselības indikators
Komentējot pašreizējo situāciju no ekonomikas viedokļa, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atsaucas uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistiku, norādot, ka patēriņam izsniegto kredītu apjoms pēdējos gados ir pieaugošs, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos - pieaug vidējā alga Latvijā, cilvēki kļūst drošāki par nākotni un aizņemas dažādu nākotnes plānu īstenošanai. Saskaņā ar to mājsaimniecībām kopējais no jauna izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pērn sasniedzis 432 miljonus eiro salīdzinājumā ar 360 miljoniem eiro gadu iepriekš. Patēriņa preču iegādei mājsaimniecībām pērn izsniegti aizdevumi 124 miljonu apmērā salīdzinājumā ar 89 miljoniem gadu iepriekš, savukārt salīdzinājumā ar 2011. gadu šo aizdevumu summa ir vairāk nekā divkāršojusies. Tad banku patēriņa kredītu apjoms mājsaimniecībām sasniedza 55 miljonus eiro. LDDK arī norāda, ka gadā izsniegto kredītu apjoms mājsaimniecībām šobrīd sasniedz gandrīz 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Tas liecina, ka iedzīvotāji vairāk būvē mājas, iegādājas remonta materiālus, kā arī dažādas sadzīves preces. LDDK gan norāda, ka nevajadzētu pārvērtēt šī segmenta ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību ar pieņēmumu, ka «kredītu izsniegšanas apjomiem jābūt straujākiem». Jāņem vērā mājsaimniecību jau esošās kredītsaistības, kuras pret banku sektoru pagājušā gada izskaņā sasniedza 5,3 miljardus eiro.