Iespējams, tas neskars visus uzņēmumus vai skars neilgu laiku. Latvija solījusi starptautiskajiem aizdevējiem līdz maija beigām pārskatīt valsts un kapitālsabiedrību funkcijas, lai izvērtu iespējamo restrukturizāciju - likvidēt uzņēmumus, privatizēt tos vai daļēji funkcijas nodot privāto rokās, Dienai teica Latvijas Darba devēju konfedrācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.
Diena jau ziņoja par augstajiem atalgojumiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, īpaši nesamērīgajām vidēja līmeņa darbinieku algām. Valsts kontroliere Inguna Sudraba iepriekš norādīja uz divām problēmām - vienotu atalgojuma kritēriju neesamību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, kā arī šo uzņēmumu pārvaldības trūkumu no valsts puses. Valsts skaidri nepasaka sasniedzamos rādītājus, piemēram, kapitāla atdevi u. c., un arī pietiekami neuzrauga savus uzņēmumus.
«Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) konceptuāli atbalsta valsts kontrolieres ierosinājumu. Šis jautājums jau ir valdības un premjera darba kārtībā, un tas tiek risināts,» Dienai teica ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs un norādīja, ka plašāka informācija tiks sniegta, kad būs skaidrs piedāvājums. Finanšu ministrijā (FM) norādīja, ka tai jau ir uzdots izstrādāt vienotus atalgojuma kritērijus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem. Sākotnēji to bija uzdots izdarīt līdz marta beigām, taču šis termiņš pagarināts līdz 1. septembrim. «Līdz tam laikam izstrādāsim un būs šāds regulējums,» piebilda ministrijā. Līdzīgi kā valsts kontroliere, arī LDDK vadītāja uzskata, ka atalgojuma principiem vajadzētu būt, taču ir jāņem vērā ar arodbiedrībām panāktie kolektīvie līgumi un citas vienošanās. Savukārt uzņēmumi, kas veic kontroles un regulēšanas funkcijas, viņasprāt, būtu jāiekļauj vienotajā atalgojuma sistēmā, jo šajos uzņēmumos darbinieki pēc būtības dara to pašu, ko ierēdņi valsts iestādēs, uzskata E. Egle.
Pēc LDDK ģenerāldirektores domām, valsts pārāk daudz vēlas nodarboties ar biznesu. Tas ir attaisnojams, ja valsts un pašvaldību uzņēmumi veic sociālu, uzraudzības vai regulēšanas funkciju, taču pārējos gadījumos funkcijas var nodot privāto uzņēmumu rokās. Nereti tā vietā, lai valstij piederošie uzņēmumi savilktu jostu, tiek celtas nodevas un izmaksu smagums tiek novelts uz uzņēmumu pleciem, nemierā ar šo praksi ir LDDK vadītāja. «Tas tā vienmēr ir bijis un būs, ka valsts ir vissliktākais īpašnieks,» Dienai atzīst personāla atlases uzņēmuma Amrop pārstāvis Viesturs Lieģis un norāda, ka rīki ir zināmi - privatizācija, koncesijas, privātā vai publiskā partnerība. Jautāta, kā un kuras funkcijas būtu jānodod privātajiem uzņēmumiem, E. Egle teica, kas tas būs atkarīgs no tā, cik saimnieciski katras nozares ministrs skatīsies uz šo jautājumu.