Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Darbaspēks

Aptauja: Darbaspēka pieejamība satrauc jau 67% uzņēmēju

Vairumu jeb 67% uzņēmēju Latvijā satrauc darbaspēka pieejamība, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja. Tikmēr 23% aptaujāto uzskata, ka viņiem drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt 6% darbaspēka pieejamība nesatrauc, jo viņi uzskata, ka tas vienmēr būs pieejams. Tikmēr 2% uzņēmēju šis jautājums nesatrauc, jo viņu ieskatā tik drīz darbaspēka netrūks, bet atlikušajiem respondentiem nebija atbildes uz šo jautājumu.

Lai atrastu un nepazaudētu darbiniekus

Pēdējā laikā Latvijā bieži tiek diskutēts par situāciju nodarbinātības jomā un par to – vajadzētu vai nevajadzētu plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Šīs diskusijas mudinājušas pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kāda noskaņa valda darba vidē mūsu valstī.

Neiebilst tikai pret izglītotu speciālistu ierašanos

Pēdējā laikā, gan pērn, gan šopavasar, daudzu Latvijas tautsaimniecības nozaru pārstāvji pauduši bažas, ka trūkst strādājošo. Daži uzņēmēji izteikušies visai emocionāli un kategoriski, apgalvojot, ka jāslēdz ražotnes un bizness jāpārceļ uz kādu citu valsti, jo Latvijā strādājošo, kas aizpildītu vakances, vienkārši nav. Citi uzņēmēji situāciju raksturojuši bez sakāpinātām emocijām un kategoriskiem apgalvojumiem, taču secinājumi tādi paši – Latvijā biznesu varētu paplašināt, jaunu ražotni varētu veidot, vēl kādu projektu varētu īstenot, taču darbinieku nepieciešamajā skaitā nav.

Uzņēmējdarbības eksperte: Latvijas iedzīvotājiem būs grūti sastrādāties ar viesstrādniekiem

"Lielākā problēma nav tā, ka no Latvijas uz ārzemēm aizbraukuši tādi cilvēki, kuri pēc sava rakstura ir tendēti doties pasaulē laimi meklēt, tādi cilvēki, kuri aizbrauc strādāt mazkvalificētu darbu uz kādu turīgāku valsti, tad brauc uz nākamo valsti un tad vēl uz citu valsti. Lielākā problēma ir, ka gudri, mērķtiecīgi Latvijas iedzīvotāji aizbrauc uz ārzemēm, piemēram, studēt augstskolā citā valstī vai strādāt starptautiskos projektos, un vairs neatgriežas Latvijā. Šādus cilvēkus mūsu valstij nevajadzētu pazaudēt," intervijā Magdai Riekstiņai saka uzņēmējdarbības eksperte Zane Driņķe.

Darbaspēka deficīts aug augumā

Darbinieku trūkuma problēma skar arvien vairāk uzņēmēju Latvijā, un šobrīd viņi to risina galvenokārt divējādi – pieņemot darbā un apmācot cilvēkus, kuri uzņēmuma darbības jomā iepriekš nekad nav strādājuši, kā arī vairāk izmantojot ārpakalpojumus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Banka Citadele sadarbībā ar SKDS to veic reizi ceturksnī, lai no uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem iegūtu ieskatu valsts ekonomiskajā situācijā, nozarēs un pašos uzņēmumos.

Elksniņa-Zaščirinska: Reemigrācija pilnībā neatrisinās strādājošo trūkumu Latvijā

"Manuprāt, nav svarīgi tas, no kuras valsts cilvēks atbrauc strādāt uz Latviju. Tam, vai cilvēks ierodas no relatīvi tuvām valstīm – Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, vai no tālākām zemēm – Turcijas, Ēģiptes vai vēl kādas citas valsts, nav izšķirošas nozīmes. Svarīgākais ir ikviena atbraukušā cilvēka gatavība strādāt Latvijā, jo mums vajag strādāt gribošus cilvēkus," intervijā Magdai Riekstiņai klāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

LTRK invalīdu apvienības un ministrijas aicinās uz sarunu par darbaspēka integrāciju

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicinās lielākās invalīdus pārstāvošās organizācijas, kā arī atbildīgās ministrijas uz tikšanos, lai risinātu jautājumu par cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju darba tirgū. Lai arī biedrība vienmēr atbalstījusi cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu darba tirgū, nepieciešams meklēt stimulus, kas palīdzētu gan šiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem "satikties" un strādāt kopā, portālu Diena.lv informēja LTRK pārstāvji.

Ja gribam pelnīt kā vidēji Eiropā, jāinvestē ražīgumā

Pērn vidējā bruto alga jeb alga "uz papīra" bija 926 eiro, kas ir par 7,9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības darbiniekiem. Neto alga jeb alga "uz rokas" auga nedaudz lēnāk, proti, par 7%. Tas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas īpatnībām. Inflācija "noēda" daļu algas pieauguma, un iedzīvotāju pirktspēja jeb rocība vidēji auga par 4%, kas ir nedaudz lēnāk nekā gadu iepriekš.

Ekonomists: Sasniegts brīdis, kad var nopietni domāt par reemigrāciju

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju. Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs. Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide