Kurš gan labāk par frančiem spēj radīt pagājušā gadsimta 50. gadu stilizāciju, uzburot šo iluzoro, košo, mazliet naivo pasauli, kurā meitenes valkāja kuplus, elegantus svārkus (à la Diora New Look) un koķeti cīnījās par sieviešu līdztiesību? Vismaz tā šo laiku rāda gados jauns franču režisors, kurš savai pirmajai pilnmetrāžas filmai Populārā jaunkundze (Populaire) ir izvēlējies vienlaikus ironisku un apburoši naivu sižetu par provinces meiču, kuras sapnis ir izsisties. Protams, dodoties uz pilsētu un, vēlams, apliecinot savu neatkarību, strādājot iekārojamajā un smalkajā sekretāres profesijā, kur ir vistiešākā darīšana ar "jaunajām un advancētajām" tehnoloģijām – šajā gadījumā rakstāmmašīnu un mašīnrakstīšanas prasmi. Provinces bodnieka meitai Rozai Pamfīlai nav ideāls raksturs, viņas komunikācijas prasmes – katastrofālas, toties viņai ir rets talants – spēja dauzīt ar diviem pirkstiem rakstāmmašīnas taustiņus galvu reibinošā ātrumā. Šī prasme tad arī kļūst par noteicošo argumentu, lai Roza uzvarētu pamatīgajā konkurencē uz sekretāres vietu simpātiskā vecpuiša Luija apdrošināšanas firmā.
Sports un rakstāmmašīna
Jāsaka gan, ka Luiju uzrunā ne tik daudz Rozas pagaidām grūti pamanāmās lietišķās vai sievišķīgās kvalitātes, cik viņas apsēstība ar mašīnrakstīšanu. Būdams izbijis sportists, Luijs Rozā saskata ideālu materiālu, no kura sūros treniņos izaudzināt sportisti – mašīnrakstīšanas čempioni! Sīkāk iedziļināties filmas sižeta pavērsienos nav vērts – tiem jēgu, loģiku un šarmu piešķir vispirms jau ļoti precīzi izraudzīto aktieru spēle un, protams, elegantais, atraktīvais filmas stils (no stāstījuma intonācijām līdz vides un dekorācijas izveidei). Par aktieriem – Populārā jaunkundze ir trāpījusi desmitniekā ar aktrisi Deboru Fransuā, kura lieliski apvieno gan naivu koķetēriju, gan "provinciālu" neveiklību, gan teju maniakālu azartu un sportistes garu, kļūstot par sava "saimnieka" un darba devēja Luija "Galateju un sporta zirgu" vienlaikus. Izveidot gulbi no neveikla cālēna un sajusties par Pigmalionu – tas, protams, ir Luija galvenais un viņā vīrišķīgo patmīlu sildošais dzinulis. Turklāt oficiālajai atzinībai (šajā gadījumā Rozas potenciālajām uzvarām mašīnrakstīšanas sacensībās) ir milzu nozīme. Apbrīnojami, ka filmas režisors ir saskatījis aktrises Deboras Fransuā prasmi stilizēt un iejusties filmas – retro komēdijas – nosacītībā, kaut arī loma, kas padarīja viņu pazīstamu, bija pavisam citāda. (Deboru Fransuā atklāja brāļi Dardēni radikāli atšķirīgā filmā – Kannu festivāla laureātē Bērns –, kurā viņa spēlēja pārdodama zīdaiņa māti.) Grūtāk, šķiet, filmas stilistika ir padevusies Francijas kino trīsdesmitgadnieku paaudzes zvaigznei – Romēnam Dirī, kuram tuvāks ir reālistiskāks, arī daudz enerģiskāks un skarbāks spēles stils. Taču Populārajā jaunkundzē viņu abu – Deboras Fransuā un Romēna Dirī – partnerība ir notikusi, naivās Rozas un kompleksu trenktā Dirī attiecībām piemīt gan spriedze, gan melodramatisks naivums un šarms.
Stila radinieki
Nav tālu jāmeklē Populārās jaunkundzes "radinieki" – filmas stila vieglums, arī tās norišu laiks atsauc atmiņā vairākus populārā franču režisora Fransuā Ozona darbus (Sieva uz pilnu slodzi/Potiche, 8 sievietes/ 8 Women). Protams, vizuāli tā asociējas arī ar amerikāņu kulta seriāla Mad Men pieredzi. Ozons ir bijis labs skolotājs, kaut Populārās jaunkundzes režisoru Režī Ruansāru aizrauj ne tikai iespēja stilizēt, bet arī dinamika un pat sportiskas sacensības gars – līdz ar to filmā var ļauties arī sacensību azartam, daudz neprātojot, vai mašīnrakstīšanas čempionāti ir fikcija un filmas autoru fantāzija vai patiesi vairāk nekā pirms pusgadsimta jaunkundzes demonstrēja savas prasmes mašīnrakstīšanas čempionātos. Starp citu, otrā plāna lomā filmā darbojas arī sensacionālās (jo piecas reizes oskarotās) franču filmas Mākslinieks zvaigzne Berenise Bežo.
Populārā jaunkundze
Režisors R. Ruansārs. Lomās D. Fransuā, R. Dirī, B. Bežo
@@@@