Ataturka mantojuma likvidēšana?

Pasaulē šī grandiozā celtne pazīstama arī kā Svētā Sofija (no latīņu valodas Sancta Sophia) vai Ajasofja (no turku valodas Ayasofya), taču ar kādu konkrētu Sofiju tai nav nekādas saistības. Proti, ar imperatora Justiniāna I personisku uzraudzību laikā no 532. līdz 537. gadam Konstantinopolē jeb mūsdienu Stambulā uzbūvētajai (pēc tam kad nemieru laikā bija nodegušas divas iepriekšējās šajā vietā esošās celtnes) katedrālei, kas ilgus gadsimtus bija vislielākā kristīgā celtne pasaulē, tika dots Svētās gudrības baznīcas nosaukums. Grieķu valodā (tobrīd Bizantijas impērijas de facto, bet nedaudz vēlāk arī de iure oficiālajā valodā) sofia nozīmē 'gudrība'. Visi pārējie nosaukumi jau ir atvasinājumi un saīsinājumi no katedrāles sākotnējā nosaukuma grieķu valodā.

Vairāk nekā deviņus gadsimtus Svētā Sofija bija grieķu Romas galvenā baznīca, tostarp pēc kristietības sašķelšanās Romas katoļos un pareizticīgajos kļuva arī par visas pareizticības galveno dievnamu. (Ar piebildi, ka XIII gadsimtā, kad Konstantinopole gandrīz sešus gadu desmitus atradās krustnešu rokās, Svētā Sofija bija katoļu baznīca.) Savukārt pēc tam, kad 1453. gadā Konstantinopole krita osmaņu turku rokās, bet grieķu Roma beidza pastāvēt, Svētā Sofija pārtapa par Osmaņu impērijas galveno mošeju. Šādā statusā celtne atradās gandrīz piecus nākamos gadsimtus, līdz Mustafa Ataturks, mēģinot Turciju vērst sekulārā valstī, 1934. gadā to pārveidoja par muzeju. Kopš tā laika celtne ir pazīstamākais arhitektūras piemineklis Turcijā un viens no populārākajiem un tūristu iecienītākajiem arī visā pasaulē.

Lai arī saistībā ar Svēto Sofiju kā muzeju regulāri izcēlās domstarpības par to, kuru no kultūras mantojuma daļām – kristietības vai islāma – atjaunot un nodot publikas apskatei, tāpat netrūka kašķu par finansējumu restaurācijas darbiem, šāds vēsturiskās celtnes statuss neraisīja pārmērīgas pretenzijas. Taču tagad Svētās Sofijas tālākais liktenis atkal nonācis Turcijas prezidenta, šoreiz Redžepa Tajipa Erdogana, rokās. Viņš 2019. gada pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā, lai arī nedaudz aizplīvurotā veidā, solīja atkal padarīt celtni par mošeju. Ne bez prezidenta ietekmes Turcijas Valsts padome – augstākā administratīvā tiesa – šā gada jūlija sākumā pēc 17 minūšu ilgas (!) apspriedes paziņoja, ka lēmums par to, vai Svētā Sofija saglabā savu līdzšinējo statusu vai arī kļūst par mošeju, ne ilgāk kā divu nedēļu laikā jāpieņem Turcijas valdībai. Faktiski šo lēmumu, protams, pieņems prezidents Erdogans.

Tikai laika jautājums

Ideja par to, ka Svētā Sofija atkal jāpārvērš par strādājošu mošeju, jau kopš 1934. gada ir populāra Turcijas islāmistu un daļēji arī neoosmanisma (Osmaņu impērijas atjaunošanas mūsdienu versijā) piekritēju vidū. Turklāt pirmo vidū vēsturiskās celtnes statusam ir galvenokārt reliģiska nozīmē, savukārt otro – vairāk simboliska.

Impērijas kādreizējās galvenās mošejas darbības atjaunošana tiek uzskatīta par sava veida impērijas atdzimšanas simbolu. Par idejas popularitāti liecina, piemēram, notikumi 2014. gadā, kad uz lūgšanu par to, lai Svētā Sofija atkal kļūtu par mošeju, pie vēsturiskās celtnes Stambulā pulcējās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku (dažādos avotos minētie skaitļi atšķiras) un petīciju ar atbilstošu aicinājumu īsā laikā parakstīja vairāk nekā 15 miljoni turku. Turklāt atbalstu idejai ik pa brīdim ir pauduši arī ietekmīgi Turcijas parlamenta deputāti.