Ceturtās atmodas tautas armija (4ATA) turpina publiskot ar personisko datu aizsardzības likumu sargāto «privāto» informāciju. Nevērtējot 4ATA rīcības tiesiskos aspektus, vērts diskutēt par to, cik pamatota ir valsts pārvaldes līdzšinējā apsēstība ar slepenību.
Kanādā informācija par to, cik lielu algu saņem katrs konkrētais ierēdnis vai valsts uzņēmuma darbinieks, tiek publiskota. Vairums Skandināvijas un anglosakšu valstu publicē informāciju par savu iestāžu un uzņēmumu darbinieku atalgojumu gandrīz tieši tā, kā to dara 4ATA Latvijā - norādot konkrētās institūcijas darbinieku skaitu katrā konkrētajā atalgojuma grupā. Tādējādi tiek nodrošināts caurspīdīguma princips.
Attiecībā uz gadījumiem, kad valsts iepērk pakalpojumus no Eiropas fondu līdzekļiem, interesanti salīdzināt Latvijas praksi ar pašas Eiropas Komisijas un citu starptautisko organizāciju pieredzi. Vairumā gadījumu šo iepirkumu maksimālā vērtība ir publiski pieejama informācija ilgi pirms konkursa oficiālas izsludināšanas. Šāda sistēma ieviesta tādēļ, ka minētās institūcijas, pamatojoties uz savu pieredzi, ir novērtējušas pasūtāmā pakalpojuma aptuvenās izmaksas, savukārt uzņēmēji ir spiesti konkurēt, cenšoties piedāvāt cenu, kas ir zemāka nekā pasūtītāja pašnovērtējums. Šādas sistēmas rezultātā iespējams ietaupīt līdz pat 10% no projektiem atvēlētās naudas.
Latvijas valsts uzņēmumu vadītāji bieži aizbildinās ar nepieciešamību aizsargāt sava uzņēmuma komercnoslēpumus un tādēļ atsakās izpaust informāciju par uzņemtajām līgumsaistībām. Šāds arguments ir absurds, jo valstij nebūtu jānodarbojas ar komercdarbību jomās, kur pastāv konkurence. Savukārt tajos gadījumos, kur valsts darbojas privātajā sfērā, ir pamatojama tikai ierobežota slepenība.
Piemēram, Jaunzēlande, kas lepojas ar visaugstākās raudzes valsts pārvaldi un pasaulē vislabvēlīgāko uzņēmējdarbības vidi, nodrošina, ka gandrīz visi valsts iestāžu un valsts uzņēmumu noslēgtie līgumi tiek pilnībā publicēti interneta tīmeklī. Līdzīga sistēma darbojas arī vairākās Skandināvijas valstīs. Interesanti, ka par šādas sistēmas ieviešanu ir paziņojuši arī Lielbritānijas konservatīvie, ja tie nonāktu pie varas nākamajās vēlēšanās.
Minētie gadījumi ir tikai ilustratīvs piemērs, ka varam dzīvot arī savādāk, un tas neprasa izgudrot divriteni no jauna. Iespējams, ka neredzamā 4ATA ļaužu kopa, kuras mērķi un principi diemžēl nav zināmi, stimulēs valsts pārvaldi pārdomāt līdzšinējo attieksmi ne vien pret valsts glabāto datu drošību, bet arī pret caurspīdīguma principa ieviešanu valsts resursu izmantošanā. No šī viedokļa raugoties, 4ATA ir nevis valsts drauds, bet iespēja.