Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka, izvērtējot iespēju samazināt PVN likmi pārtikas produktiem no standarta likmes 21% uz samazināto likmi 12%, fiskālā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem 2015. gadā būtu negatīva, respektīvi, valsts budžeta ieņēmumi samazinātos par 194,8 miljoniem eiro. Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas - budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.
Uzsvērts, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. Jābūt skaidram un mērķtiecīgam virzienam, kā izmantota valsts budžetā neiegūtā PVN summa. Līdzšinējā pieredze liecina, ka samazināts PVN pārtikas precēm faktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un tādējādi nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā. Turklāt, ja arī vienas pārtikas grupas produktu piegādēm samazinātu PVN likmi, to administrēšana radītu papildu slogu gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija neatļauj samazināt PVN pārtikai, taču pie šī jautājuma varētu atgriezties pēc iespējas drīz. Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure bija kritiskāka, FM vēstījumu vērtējot kā subjektīvu. Pēc viņas domām, nav ņemti vērā pētījumu dati par ēnu ekonomikas mazināšanos pārtikas nozarē. LPUF uzskata, ka ļoti būtisks ieguvums, samazinot PVN likmi pārtikai, būtu tieši ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, jo «aprēķini rāda, ka ēnu ekonomika samazinātos par 8%. Tas arī būtu nozīmīgs instruments, lai samazināt ēnu ekonomikas izraisīto cenu kropļošanu».
«Šobrīd Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur pārtikai netiek piemērota samazinātā PVN likme. Tā tiek piemērota 21 dalībvalstī. Turklāt citu valstu (Lielbritānijas, Somijas) pieredze rāda, ka, samazinot PVN likmi pārtikai, samazinās arī pārtikas produktu cenas. Proti, samazinot likmi no 21% līdz 12%, cenas samazinātos par aptuveni 5,5%, bet pārdošanas apjomi pieaugtu par 3,1%,» LPUF izplatītajā paziņojumā izklāsta federācijas pārstāvis Oskars Fīrmanis.
«Protams, ieņēmumi valsts budžetā no PVN, kas uzlikts pārtikai, samazinātos, taču patērētājiem būs iespēja brīvos līdzekļus iztērēt citām viņiem nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, piemēram, medicīnai un izglītībai. Nav saprotams, kādēļ FM neieklausās pārtikas nozares argumentos,» uzsver I. Šure.
A/s Rīgas Piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs gan iepriekš Dienai sacīja, ka jautājums par PVN samazināšanu pārtikas produktiem «jārisina likumdevējiem un FM, skatoties uz valsts budžetu kopumā un izvērtējot, kādu iespaidu uz budžetu šāds lēmums atstās. Nenoliedzami katram produktam PVN veido ievērojamu tirdzniecības cenas sastāvdaļu. Vai PVN samazināšana palielinās patēriņu, grūti teikt».
Kā atgādina LETA, pērn decembrī Saeima noraidīja partijas No sirds Latvijai rosināto likuma grozījumu projektu, kurā bija paredzēts, ka no 2016. gada tiks noteikta pazeminātā PVN likme piena, dārzeņu un graudaugu piegādēm.