Premjers netaisoties padoties, to pašu teica arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS), kurš Saeimā aizstāvēja projektus. Finanšu ministrija gatavos iesniegšanai Saeimā jaunus likumprojektus, lai līdz gada beigām varētu reorganizēt VID, kā bija iecerēts. Pēc notikumiem Saeimā finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) ir iespaids, ka «cilvēki, kuri nevēlas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, joprojām ir ļoti ietekmīgi», Dienai sacīja ministres padomnieks Arno Pjatkins.
Kolēģi kļūstot nervozi
Grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu un Kriminālprocesa likumā Finanšu ministrija iesniedza Saeimā jau vasarā, toreiz valdībā tos atbalstīja visu partiju ministri. Tie ir nepieciešami, lai apvienotu VID Muitas policijas pārvaldi un Finanšu policijas pārvaldi, bet tās pakļautībā esošo Iekšējās drošības daļu, kas kontrolē iestādes darbiniekus, nodotu VID ģenerāldirektora pakļautībā. Iebildumi ir tieši pret šo normu. Tāpēc pirmdien koalīcijas padomes sanāksmē partijas vienojās Kriminālprocesa likuma grozījumus, kuros tas noteikts, ceturtdien neskatīt, bet nedēļas laikā sagatavot alternatīvu likumprojektu. Taču ceturtdien Vienotība savu viedokli bija mainījusi un panāca, ka abi šie projekti tiek noraidīti. Tas nozīmē, ka Finanšu ministrijai darbs jāsāk no jauna.
Uz vaicāto, kas šajās dažās dienās ir mainījies, Vienotības frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem atbildēja, ka partijai nav pieņemami finanšu ministres D. Reiznieces-Ozolas pārmetumi Vienotībai, ka tā kavējot īstenot reformas. Runa esot tikai par nepieciešamību sagatavot kvalitatīvu likumu, bet citādi partija atbalstot reformas. VID Iekšējās drošības daļu, kas veic operatīvo darbību, nevarot pakļaut VID ģenerāldirektoram, uzskata Vienotība. Pēc politiķes domām, tās funkcijas varētu nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai Iekšlietu ministrijai. Saeimas sēdē līdzīgu viedokli izteica arī Mārtiņš Bondars (LRA). Savukārt S. Āboltiņa minēja, ka finanšu ministre «ir neprofesionāli spridzinājusi iestādi, pēc tam mēģinot kaut ko kaut kur rotēt, un apvainojusi visus darbiniekus neprofesionalitātē».
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim neesot pamata apgalvot, ka Vienotība kaut kādu tai vien zināmu iemeslu dēļ nevēlētos VID sakārtošanu, jo viņam neesot tādu pierādījumu. ZZS līderis drīzāk sliecas domāt, ka «mūsu kolēģi kļūst nervozi, jo viņiem ir zemi reitingi, un tad vajag publiskajā telpā kaut kā sevi iezīmēt un meklēt savu identitāti». Lūgts komentēt partneru aizvainojumu par finanšu ministres pārmetumiem, A. Brigmanis atbildēja - sliktākais, kas varot būt, ir, ja kāds politiskais spēks tā var apvainoties. «Nevar apvainoties par kaut ko un tāpēc noņemt svarīgu jautājumu no trases,» piebilda ZZS frakcijas vadītājs. Viņaprāt, šajā Saeimā citu valdību izveidot nevarot, bet, ja kāds gribot gāzt esošo, lai necerot, ka varēs veidot nākamo. Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs Dienai apgalvoja, ka šādu nodomu Vienotībai gan neesot, jautājums tiešām esot tikai par to, ka tik svarīga reforma jāveic uz kvalitatīvu likumu pamata.
Draudzīgi, bet ne kopā
Dienas otrajā pusē valdības partijas - ZZS, Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK - pulcējās, lai pieņemtu skaidru lēmumu par pavisam citu jautājumu. Tās beidzot skaidri paziņoja, ka neveidos kopīgu sarakstu Rīgas domes vēlēšanās, taču koordinēs sadarbību pirms vēlēšanām un pēc tām veidos koalīciju. A. Piebalgs teica, ka runa ir par visciešāko sadarbību programmas sagatavošanā, taktikas jautājumos, kā arī citu partneru izvēlē.
Ar taktikas jautājumiem var saprast arī vienošanos citam pret citu kampaņā nevērsties. Ir arī iespēja, ka valdības partija vienojas par kopīgu sarakstu Rīgas domes vēlēšanās ar kādu koalīcijā nepārstāvētu partiju. A. Piebalgs apstiprināja, ka Vienotība šādu piedāvājumu ir saņēmusi no Jura Pūces vadītās partijas Latvijas attīstībai, un netieši signāli ir bijuši arī no Latvijas Reģionu apvienības, kuru vada M. Bondars.