Jūlijā sāktais darījums ar Swedbank vēl nav noslēdzies, notikusi tikai klientu apkalpošanas pārcelšana. Darījums pilnībā tikšot pabeigts nākamā gada pirmajā ceturksnī, un tikai tad būs zināmas darījumu detaļas. «Konkrētas patlaban noslēgto līgumu detaļas saskaņā ar līgumu nosacījumiem mēs nevaram atklāt,» saka S. Eglīte un uzsver, ka pagaidām kopējais komercdaļas pārdošanas process neesot pabeigts un nav zināms pārdošanas rezultāts, jo nav pieņemts lēmums par vēl nepārdotajām komerciālā segmenta daļām.
«Pēc bankas prognozēm, pārdošanas rezultāts visām tām komerciālā segmenta daļām, par kurām jau ir panākta vienošanās ar pircējiem, tiek lēsta 21-26 miljonu latu robežās zem aktīvu bilances vērtības, tas ir atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai gan Latvijā, gan globāli,» Dienai teica S. Eglīte. FM pārstāvis Aleksis Jarockis atturējās komentēt, kāda ir Hipotēku bankas vērtība.
Ir atrasti pircēji četrām komerciālā segmenta daļām. Konsultants SEB Enskilda turpina sarunas ar nekustamo īpašumu un celtniecību saistītā kredītportfeļa un Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras potenciālajiem pircējiem, informē S. Eglīte.
Sagaidāms, ka šo daļu pārdošana notiks nākamā gada pirmajā ceturksnī. Diena jau rakstīja, ka par četrām daļām līgumi ar pircējiem ir parakstīti. Šī gada vasarā noslēgtie līgumi paredz, ka Swedbank iegādājas komercsegmenta daļas, kurās ietilpst fizisko personu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu pakalpojumi un lielo un vidējo uzņēmumu pakalpojumu pakete. Swedbank līzings iegādājies Hipotēku bankas līzinga kompāniju Hipolīzings, savukārt SEB bankas grupas uzņēmums SEB Wealth Management pārņem 2. līmeņa pensiju plānu pārvaldīšanu.
Lūgts komentēt, kāpēc tika nolemts pārdot Hipotēku bankas komercdaļu, A. Jarockis teic, ka lēmumu pieņēma 2009. gadā «ar mērķi uz Hipotēku bankas bāzes veidot attīstības banku», kas sniegtu uzņēmējiem atbalstu, nevis nodarbotos ar komercdarbību, turklāt Latvija uzņēmusies saistības pret Eiropas Komisiju attiecībā uz Hipotēku bankas komercdarbības izbeigšanu. Eiropas Savienības regulējums paredz, ka kredītiestāde nevar vienlaikus nodarboties ar komercdarbību un attīstības programmām, abi virzieni ir strikti jānodala un jārealizē atsevišķi, pretējā gadījumā tas tiek uzskatīts par negodīgu konkurenci.
Finanšu iestādes pārdošanas līgumā var būt konfidenciāli punkti, kas saistīti ar pircēja interešu aizstāvību, tomēr pēc tam, kad darījums noticis, valstij būtu jāatklāj darījuma būtība, kā arī cena un citas darījuma detaļas, uzsver investīciju kompānijas Credinvest International finanšu analītiķis Vladislavs Greķis.