Trīs dažādās programmās uzstāsies dziedātāji Viktorija Majore, Rūdis Cebulis, čelliste Guna Šnē, ērģelnieki Ilze Reine un Aigars Reinis, trompetists Jānis Porietis, jauktais koris Sōla un citi mūziķi.
Gaismas un godības mūzika
Ciešanu laika koncertā Stabat mater dolorosa 16. aprīlī plkst. 19 būs iespēja dzirdēt senās un mūsdienu sakrālās mūzikas meistardarbus. Programmas centrā ir itāļu baroka komponista Džovanni Batistas Pergolēzi kantāte diviem solistiem un instrumentālajam pavadījumam Stabat mater, kas atklāj Marijas sāpes pie krusta, – tas, iespējams, ir pazīstamākais un visbiežāk atskaņotais šī ciešanu stāsta īstenojums mūzikā, ar operiski virtuoziem dziedājumiem un izjustām lamentācijām, komponistam iedvesmojoties no mūžīgās mīlestības avota. Atskaņojumā piedalīsies soprāns Viktorija Majore un jaunais senās mūzikas dziedātājs Rūdis Cebulis. Koncertā uzstāsies arī ērģelnieks Aigars Reinis un stīgu kvartets – vijolnieki Sandis Šteinbergs, Raimonds Melderis, altists Arigo Štrāls un čellists Aigars Paukšēns. Līdzās Pergolēzi skanēs arī Johana Sebastiāna Baha un Arvo Perta darbi.
Lielās piektdienas koncertā 18. aprīlī plkst. 19 čelliste Guna Šnē un ērģelniece Ilze Reine atskaņos Johana Sebastiāna Baha Piektās čella svītas daļas un latviešu komponistu ērģeļdarbus – Pētera Vaska Viatore un Maijas Einfeldes dramatisko Crucifixus. 20. aprīlī plkst. 19 Rīgas Doms aicina uz Lieldienu koncertu ar gaismas un godības mūzikas programmu, kurā piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla mākslinieciskā vadītāja Kaspara Ādamsona un diriģentu Artūra Oskara Mitrevica un Jurģa Rāta vadībā, trompetists Jānis Porietis un ērģelnieks Aigars Reinis. Programma klausītājus ievedīs plašā skaņu telpā – no Maijas Einfeldes un Jāzepa Vītola latviskās garīgās izteiksmes līdz Džona Tavenera, Ola Gjeilo, Romualda Tvardovska un Mortena Lauridsena sakrālajiem kora šedevriem. Renesanses, baroka un romantisma mūzikas krāšņumu ļaus piedzīvot Džovanni Gabriēli, Johana Sebastiāna Baha, Henrija Pērsela un Šarla Marijas Vidora meistardarbi.
Ne mirušajiem, bet dzīvajiem
Trīs vērtīgus koncertus piedāvā kultūras telpa Hanzas perons, kur jau Klusās nedēļas trešdienā notiks komponista Riharda Dubras klaviermūzikas cikla Krustaceļa vīzijas. Gaisma pirmatskaņojums Rīgā pianista un darba radīšanas ierosinātāja Reiņa Zariņa lasījumā. Satriecoši spēcīgs, patiess, saviļņojošs ir gan pats opuss, gan tā interpretācija. Šis skaņdarbs tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2024 kategorijā Gada jaundarbs.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris šomēnes aicina uz divām spilgtām simfoniskām programmām Hanzas peronā – Kristīnas Poskas un Žana Kloda Kazadesī vadībā. Zaļajā ceturtdienā, 17. aprīlī, plkst. 19 – kopā ar pianistu Georgiju Osokinu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā orķestris atzīmēs igauņu komponista Arvo Perta 90. jubileju, atskaņojot Arvo Perta apjomīgāko instrumentālo opusu Lamentate klavierēm un simfoniskajam orķestrim, kas radīts Aniša Kapura gigantiskās skulptūras Marsijs izstādīšanai Londonas Tate Modern Museum Turbīnu zālē. Perts šeit apcerējis dzīves acumirklīgumu un savu lamento veltījis "ne mirušajiem, bet dzīvajiem". Koncerta otrajā daļā – Ludviga van Bēthovena Sestā simfonija (Pastorālā), kur komponists iedvesmu smēlies dabas norisēs.
Savukārt 25. aprīlī plkst. 19 pie LNSO diriģenta pults atgriezīsies Latvijā iemīļotais franču maestro Žans Klods Kazadesī, kopā ar virtuozo un ar augstu muzikālo intuīciju apveltīto čellistu Oreljēnu Paskālu klausītājiem piedāvājot čella zelta repertuāru – franču romantisma laika komponista Kamila Sensānsa Pirmo čellkoncertu, Džuzepes Verdi uvertīru operai Likteņa vara un Hektora Berlioza krāšņo Fantastisko simfoniju.
Pārsteigumi festivālā Windstream
Orķestris Rīga savā pavasara festivālā Windstream sarūpējis divus bezmaksas koncertus Lieldienu noskaņās. (Ielūgumi – Biļešu paradīzē.) Lielās piektdienas koncertā 18. aprīlī plkst. 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā orķestris muzicēs kopā ar Rīgas kamerkori Ave Sol diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Programmas centrā – Uģa Prauliņa Stabat Mater pirmatskaņojums pārlikumā korim un pūšaminstrumentu orķestrim. Šis darbs pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2019. gadā Lielajā piektdienā Vinspīras centrā Edmontonā, Kanādā, bet Latvijā vēl nekad nav skanējis. Komponists par to saka: "Šajā XIII gadsimta manuskripta tekstā ierakstīts stāsts par ideālas personības, idejas iznīcināšanu visā tā briesmīgumā un absurdā. Vēstījums ir aktuāls arī mūsdienās. Šodien. Skaņdarba pēdējās epizodes ir veltītas mātei, kuras instinktīvā beznosacījuma mīlestība liek radīto dzīvību nosargāt un audzināt." Līdzās pirmatskaņojumam programmā arī Viļņa Šmīdberga Elēģija, Jēkaba Mediņa Golgātas krusts, Johana Sebastiāna Baha un Antonio Loti opusi. Ievadvārdus koncertam teiks mācītājs Aivars Smuidris.
Pārsteigums ģimenēm ar bērniem gaidāms koncertā Muzikālās ilūzijas Otrajās Lieldienās 21. aprīlī plkst. 15 Kultūras pilī Ziemeļblāzma, kur dzīvespriecīgas mūzikas programmu ar trikiem un jokiem bagātinās iluzionists Edžus. "Nekad neesmu redzējis, ka iluzionists uzstājas kopā ar orķestri, – tā būs unikāla sinerģija ar mūziku. Visas ilūzijas tiks tuvplānā pārraidītas uz lielā ekrāna," atklāj triku meistars. Stundu pirms koncerta, plkst. 14, bērni aicināti piedalīties viņa vadītā radošajā darbnīcā.
Vivaldi, Diruflē un Auerbaha Ventspilī
Lielajā piektdienā, 18. aprīlī, plkst. 16 Ventspils koncertzālē Latvija Aigara Meri diriģētā koncertā Stabat Mater skanēs izcili sakrālās mūzikas darbi, kas tapuši dažādos laikos, – Antonio Vivaldi Stabat Mater, Ļeras Auerbahas Sogno di Stabat Mater un Morisa Diruflē Rekviēms.
Uzstāsies Ventspils kamerorķestris, jauktais koris Ventspils, Ilona Bagele (mecosoprāns), Laura Grecka (mecosoprāns), Ance Lipste (alts), Rinalds Kandalincevs (baritons), Aigars Reinis (ērģeles), Edgars Vaivods (vibrofons) un Konstantīns Paturskis (vijole). Lielās piektdienas koncertu ievadīs itāļu baroka lielmeistara Antonio Vivaldi Stabat Mater. Franču komponista Morisa Diruflē Rekviēms (1947) izskanēs versijā, kādā Latvijā nekad agrāk nav skanējis. Šajā rekviēmā nav nekā traģiska, jo, iedvesmojoties no Mocarta, komponists uzrunā cilvēkus vienkāršā, cilvēciskā valodā – klusi, bet nozīmīgi. Skaņdarbam pastāv trīs redakcijas, bet koncertzālē Latvija tas tiks atskaņota kopā ar ērģelēm.