Maija pēdējās dienās, kad liecība rokā, Džilindžers skolēniem sagādājis mazu dāvaniņu — izrādi par Punktiņu un Antonu (galvenajās lomās Ilze Ķuzule vai Elīna Dzelme, Lauris Subatnieks vai Lauris Dzelzītis). Pirms daudziem gadiem, kad skolā gāja pats Džilis, arī tagadējo skolēnu vecāki, mācību gada noslēgumā bērni rokās cits citam stūķēja atmiņu kladi. Tā bija anketa ar jautriem, mīļiem, muļķīgiem jautājumiem — čau! Līdz rudenim! Tikai neaizmirsti mani! Mums ir Ilzes (24) un Laura S. (31) atmiņu klade.
Tāpat kā Punktiņai — guvernante
Mazā, pieklājīgi audzinātā gaišā kleitiņā tērptā meitenīte, kuras vecāki ir ļoti bagāti, bet viņiem nekad nav laika savai meitai, — tā ir viņa, Punktiņa. Slavenā vācu rakstnieka Ēriha Kestnera detektīvromāns bērniem par Punktiņu un Antonu tapis 1931.gadā. Aktuāls tas ir arī ģimenēm šodienas Latvijā. Vai mazums apkārt viltīgu un nekrietnu cilvēku (atcerieties Punktiņas guvernanti Andahtas jaunkundzi un viņas nelietīgo līgavaini Velna Robertu!). Vai mazums ar dzīves kvalitātes spodrināšanu pārņemtu vecāku, kuri no bērna atpērkas ar dārgām rotaļlietām (atcerieties Punktiņas skumjas, kad vecāki vakarā saposās un devās — divatā — uz operu, meitenīti atstājot vienu). Tukšumu attiecībās ar vecākiem desmit gadu vecā jaunkundzīte aizpilda ar fantāzijām. Viņa kniksē sienai un pārdod tai sērkociņus, viņa gribētu būt dvīne un labprāt spēlē smieklus, skuj sunim bārdu un beidzot pat izgudro, ka viņai iekšā dīgst maza eglīte. Viņa piedzīvo brīnišķīgu draudzību ar Antonu — nabadzīgu viņas vecuma zēnu.
Ko par Dailes teātrī tapušo izrādi domā aktrise Ilze Ķuzule? Bērnībā viņa skatījusies TV uzvedumu Divas Lotiņas. Neko daudz nav zinājusi par vācu rakstnieka Ēriha Kestnera darbiem. Pa ausu galam dzirdējusi par detektīvu bērniem Emīls un Berlīnes zēni un Punktiņa un Antons. Tagad to izlasījusi, gatavodamās lomai. Atgriezties bērnībā ir tik forši!
Šī ir Ilzes Ķuzules atmiņu klade.
Vai, vecākiem nezinot, esi mēģinājusi piepelnīties?
Esmu gan — vecākiem zinot. Kopā ar māsīcu no māla darinājām dažādus mākslinieciskus priekšmetus. Pēc tam laukos pie vecāsmātes, kur vairāk garāmgājēju, tos pārdevām.
Vai tev patīk aktieris Lauris Subatnieks?
Jā. Ja viņš kaut kam ķeras klāt, tad no visas sirds. Viņš ir viens no tiem aktieriem, kuri teātri mīl vairāk nekā sevi. Bieži mana pieredze rāda pretējo.
Kurš ir tavs mīļākais aktieris?
Oho! Hm… Varbūt nosaukšu aktrisi — Merila Strīpa!
Tavs mīļākais dziedātājs vai grupa?
Esmu
Iecienītākais mammas gatavotais ēdiens?
Bērnībā man ļoti garšoja mammas gatavotais piena ķīselis. Es atceros smaržu, kad tas bija vēl karsts un mamma nesa to ārā uz balkona atdzesēt.
Vai tev ir bijusi guvernante?
Jā, man bija auklīte līdz pat skolas vecumam. Šajā ziņā ar Punktiņu esam līdzīgas. Auklīte bija kā trešā vecmāmiņa, tagad gan viņa jau zem zemes, lai viņai vieglas smiltis.
Ar ko skolā vairāk draudzējies — ar meitenēm vai zēniem?
Draudzeņu kompānija, kas man bija pirmajās klasītēs, nav mainījusies līdz pat šim brīdim. Puiku sabiedrībā arī ļoti patika uzturēties — kad brālis gāja ārā, es ar viņu. Esmu šaudījusies, kariņu spēlējusi. Ar lellēm arī spēlējos.
Tava mīļākā krāsa?
Esmu ļoti konservatīva: melna un balta. Un vēl zaļa.
Mīļākā spēle?
Kazaki razboiņiki! Es biju ļoti azartisks bērns, tā bija vienīgā spēle, kam bija vērts pa īstam ķerties klāt. Uz dzīvību un nāvi!
Tavs mīļākais seriāls?
Amerikāņu seriāls Draugi.
Cik bērnu tu gribētu?
Ja Dievs dos, būs trīs četri. Ja ne, būšu laimīga par vienu diviem.
Vai tev patīk rakstīt īsziņas?
Tikai vienam cilvēkam.
Vai tu proti taupīt naudu?
Neprotu gan. Varu dzīvot ļoti taupīgi, bet pēkšņi ieraudzīt tādas kurpes, bez kurām nevar dzīvot, un iztērēt pusi algas.
Vai tevī ir kaut kas no Punktiņas?
Trakums, dullums.
Vai tu esi stilīga?
Esmu stilīgākā princese pasaulē!
Ko nozīmē krīze?
Krīze ir tad, kad gaidāms kaut kas ļoti labs!
Tava mīļākā izrāde?
Bērnībā mana mīļākā izrāde bija Trīnes grēki. Tagad, jāatzīstas, neesmu tik daudz redzējusi, lai izvērtētu. Pašai vakaros jāspēlē.
Ikdienā tu lieto sērkociņus vai šķiltavas?
Šķiltavas — mājās. Tagad mēģinājumos esmu turējusi rokās tik daudz sērkociņu kā nekad mūžā. Sērkociņu tēmas man pietiks ilgam laikam.
Vai Dailes teātra izrādi Punktiņa un Antons vērts noskatīties?
Noteikti! Šī izrāde ir ļoti jauka, emocionāla. Bērniem būs interesanti dzīvot līdzi varoņiem, notikumiem, klausīties mūziku un skatīties dančus. Pieaugušajiem šajā izrādē būs interesanti atcerēties savu bērnību. Viņi noteikti šo grāmatu zina!
Skolā draudzējās ar meitenēm (kā Antons!)
Ļoti nopietns, ar labām manierēm apveltīts tīnis, kurš lauza galvu, kā nopelnīt naudu, lai atveseļotu smagi slimo māti, — tas ir viņš, Antons. Šis zēns ir kā mazs pieaugušais. Rotaļu un nedarbu vietā viņš diendienā risina problēmas, kas nebūtu pa spēkam pat daudziem pieaugušajiem. Līdz satiek meiteni no citām — bagātnieku — aprindām. Punktiņa grib draudzēties un palīdzēt zēnam no visas sirds. Vācu rakstnieka Ēriha Kestnera romāni bērniem trīsdesmitajos gados Vācijā sacēla vētru: tie pārāk atklāti runāja par ģimeņu nevienlīdzīgo materiālo situāciju un attiecību problēmām. Neilgi pēc bērnu detektīvromāna Punktiņa un Antons tapšanas 1933.gadā Hitlera rokaspuiši Ē.Kestnera darbus pat publiski dedzināja.
Ko par tiem domā aktieris Lauris Subatnieks? No Ē.Kestnera darbiem viņam vislabāk paticis Emīls un Berlīnes zēni un Mazais cilvēks. Detektīvu bērniem Punktiņa un Antons aktieris izlasījis šogad, gatavojoties lomai. Viņš atzīst, ka bērnībā aizrāvies ar pasakām.
Šī ir Laura Subatnieka atmiņu klade.
Vai, vecākiem nezinot, esi mēģinājis piepelnīties?
Laikam jau ne. Biznesmenis nekad neesmu bijis, tirgoties neesmu iemācījies.
Vai tev patīk aktrise Ilze Ķuzule?
(Ietiepīgi.) Nē! (Sirsnīgi smejas, joks izdevies!)
Tava mīļākā aktrise?
Mana mīļākā aktrise?! Merila Strīpa! Viņa ir tik dažāda, niansēta, precīza.
Tavs mīļākais dziedātājs vai grupa?
Intars Rešetins un
Iecienītākais mammas pagatavotais ēdiens?
Pupiņu salāti. Tie gan vairāk saistās ar bērnību un agru jaunību. Tagad mammas nav Latvijā, un ar salātiņiem — nekā.
Vai tev ir bijusi guvernante?
Guvernante noteikti nē. Esmu padomju bērns, septiņdesmito gadu modelis! Taču tanšu un krustmāšu man bērnībā Baldonē bija daudz. Bērnudārzā negāju, un viņas par mani rūpējās.
Ar ko skolā vairāk draudzējies — meitenēm vai zēniem?
Protams, ar zēniem! Kaut gan… skatoties, līdz kurai klasei. Man kaimiņos dzīvoja meitenes. Pārnācis no skolas, spēlējos ar viņām. Skolā no džekiem, saviem draugiem, to slēpu. Man bija tā kā dubultā dzīve.
Tava mīļākā krāsa?
Vislabāk patīk melna.
Mīļākā spēle?
Kvadrāti. Tā bija ar futbolu saistīta spēle, bija jātrāpa precīzi.
Tavs mīļākais seriāls?
Deksters un Izredzētie. Tos skatos internetā. Reizēm, kā vakarā sāku, tā skatos līdz pat rītam. Tas palīdz atslēgties no stresa.
Cik bērnu tu gribētu?
Man ir audžudēls. Nu, vienu vismaz vajadzētu.
Vai tev patīk rakstīt īsziņas?
Nūū, kā lai saka. Patīk, nepatīk… Ja vajag, rakstu!
Vai tu proti taupīt naudu?
Man patīk mazliet ietaupīt, lai ir drošības sajūta. Izšķērdīgs neesmu. Nav tā, ka, saņemot algu, to tūlīt iztērēju.
Vai tevī ir kaut kas no Antona?
Kaut kas varbūt ir — man arī skolas laikā bija draudzenes! Ar tādu atbildības sajūtu kā Antons viņa gados es diemžēl nebiju. Nezinu, vai maz tagad esmu.
Vai tu esi stilīgs?
(Smejas.) Jā! Esmu!
Ko nozīmē krīze?
Krīze ir kapitālisma sekas. Tādā veidā kapitālisms apēd pats sevi.
Tava mīļākā izrāde?
Kurā pats piedalos vai vispār? Man patīk izrādes, kurās profesionāli ir ko darīt. Man patīk Suņa sirds un Penelope un Diks. Darba dēļ citos teātros izrādes maz esmu redzējis. Nevaru izteikties.
Ikdienā lieto sērkociņus vai šķiltavas?
Šķiltavas. Sērkociņi — tas nav stilīgi!
Vai Dailes teātra izrādi Punktiņa un Antons vērts noskatīties?
Protams, ir vērts! Kaut vai tāpēc, ka izrāde ir dzīva māksla, kas notiek šeit un tagad. Dzīvs aktiera un skatītāja dialogs. Kaut kas pretējs datorspēlītēm, kur esi viens pret iluzoru pasauli.