Modris Tenisons kā dzena meistars dzenā dvēseles, samulsina prātu, piešķiļ nogurušām acīm spīdumu un uzdod jautājumus, izvairoties no konkrētu filozofijas vai psiholoģijas skolu un autoru piesaukšanas, – tā par daudzu paaudžu garīgi nemierīgo ļaužu Skolotāju, režisoru, mākslinieku un dizaineru sacīts viņa iedvesmotās MĀ TELPAS mājaslapā. "Ja esi pratis uzdot jautājumu, tātad jau zini atbildi!», «Nav muļķīgākas nodarbes kā domāt" – Tenisona kodolīgais un it kā saukļveidīgais krājums, kaut arī atgādina aforismu sagataves, tomēr, trāpīgi lietots, dezorganizē pieņēmumus un apgāž stereotipu drošos balstus.
Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. No 1959. gada bijis mīms Rīgas pantomīmas ansamblī. Profesionālās pantomīmas teātra dibinātājs un vadītājs Kauņā (Lietuva, 1966–1972); autors, režisors un scenogrāfs pantomīmas izrādēm Ecce homo, Sapņu sapņi, Sargājiet tauriņu, XX gadsimta Capriccio, Kolāža. Šai teātrī ķermeņa plastika, nevis literārais stāsts, kļuva par centrālo vērtību: ķermeniskā izteiksme tika attīstīta līdz suģestējošai tēlainībai.
Modris Tenisons ir strādājis kā kustību konsultants un režisors neskaitāmos teātra un kino projektos. 70. gados bijis kustību režisors Latvijas dramatisko teātru izrādēs: A. Dripes Pēdējā barjera, I. Ziedoņa Kas kuram blēņas, kas kuram pasakas, H. Ibsena Pērs Gints, Ž. Rasina Fedra. Scenogrāfs iestudējumiem: S. Moema Lietus, kā arī režisors V. Šekspīra Makbets. Īpaši nozīmīgs bija G. Kuprjaviča mūzikls Uguns medības ar dzinējiem (1975, Valmieras Drāmas teātrī), kurā izrādes filozofisko zemtekstu atklāja funkcionāla scenogrāfija, efektīgs masu skatu izkārtojums, izteiksmīgi kora, ansambļu un solo dziedājumi, dinamiskas gaismas un kustību ritmu maiņas.
Viņa darbs kā kustību konsultantam izrādē Brands (1975, Dailes teātris) tika iekļauts Latvijas kultūras kanonā. "Izrādes scenogrāfija un kustību partitūra bija Latvijas teātrī novatoriskas. Zīmīgi, ka gan māksliniekam Ilmāram Blumbergam, gan kustību režisoram Modrim Tenisonam bija Kultūras kanonā iekļautajā ansamblī Rīgas pantomīma gūta mākslinieciskā bāze. Abi mākslinieki sīkumaini nepakļāvās lugas tekstam, bet gan meklēja dramaturģiskā darba idejai atbilstošus, vizuālajā un kustību mākslā balstītus izteiksmes līdzekļus," Kultūras kanona pamatojumā raksta Maija Uzula-Petrovska.
Piedalījies Jaunā Rīgas teātra izrādes Tālāk tapšanā (2004). Piedalījies Baltijas valstu scenogrāfijas triennālēs Rīgā un Viļņā. Personālizstādes Daugavpilī, Pedvālē (Procesi, kopā ar A. Strazdu), Rīgā (XX gadsimta Capriccio; Sajūtu izrādes).
Apmēram 30 gadu Tenisons pētījis ornamentu, īpaši Nīcas jostu, kā personiskas un kosmogoniskas informācijas nesēju, tā ietekmē radīts žurnāls Teātra Vēstnesis balti sarkanais oriģinālais dizains, kur katrs žurnāls bija ielikts baltā vāciņā ar rakstu izgriezumiem (1989–1992), un kopā ar Armandu Strazdu izveidota datorprogramma un pasākumu komplekss Pasaules izstādē EXPO 2000 Hannoverē (Vācija).
Modris Tenisons ir bijis LABORATORY OF STAGE ARTS multimediālu izrāžu ceļu galos plīv acis (2008), Nakts svētās dejas (2010), Zīme (2011–2012) režisors un līdzautors. Izstādes un kataloga nogalināt BUTŌ X (2015, Rīgas mākslas telpa), kā arī mākslas albuma Nakts svētās dejas mākslinieks. Ukrainā Tenisons iestudējis izrādi Karalis Mindaugs. 1253–1263. Valsts tapšana (2013). Modris Tenisons eksperimentēja ar dažādām apziņas kontroles tehnikām, kas nodarbību dalībniekos radīja īpašu spēju pārvaldīt savu ķermeni un saliedēti darboties grupā. Viņš bija izstrādājis savu metodi, lai palīdzētu atklāt zīmju struktūru.
Apbalvots ar Lietuvas dižā kunigaiša Gedimina ordeņa Bruņinieka krustu un Kauņas pilsētas 2. pakāpes Santakas goda zīmi.
Šodien no Modra Tenisona atvadīsies gan Latvijā, gan Lietuvā. Bēres karantīnas ierobežojumu dēļ paredzētas šaurā lokā ģimenes kapavietā Matīsa kapos Rīgā. Pēc tam no plkst. 14 visi aicināti nolikt ziedus. Kauņā no plkst. 13 līdz 17 Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī notiks atceres pasākums ar Modra Tenisona darbu izrādīšanu video formātā. Plkst. 18 plānots dievkalpojums Svētā Nikolaja baznīcā.