Lielākie zaudējumi
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrijs Lisenko otrdien informēja, ka 24 stundās nogalināti vismaz seši, bet ievainoti 12 ukraiņu karavīri. Tie ir lielākie dzīvā spēka zaudējumi, kādus pēdējā vairāk nekā mēneša laikā piedzīvojuši Ukrainas valdības spēki. «Situācija konflikta zonā saglabājas nestabila. Ienaidnieku bruņoti uzbrukumi notiek gandrīz visā frontes līnijas garumā,» A. Lisenko citē Reuters.
Viņš pastāstīja, ka intensīvākās apšaudes notikušas Doņeckas pilnībā sagrautās lidostas apkaimē un vairākos ciematos ap Doņecku. Divi pusaudži esot guvuši ievainojumus apšaudēs Horļivkas pilsētā, kas atrodas 40 kilometru uz ziemeļiem no Doņeckas.
Otrdienas rītā Krievijas militārās televīzijas Zvezda videooperators guvis nopietnus ievainojumus, uzkāpjot maskētai mīnai Širokines ciematā, kas ir viens no pēdējo dienu sadursmju epicentriem. Azovas jūras piekrastes ciemats atrodas tikai 20 kilometru no Ukrainas valdības kontrolētās Mariupoles.
Vaino viens otru
Minskā 12. februārī panāktā pamiera galvenais nosacījums paredzēja uguns pārtraukšanu, tomēr jau kopš pirmās dienas regulāri pienākusi informācija, ka abas karojošās puses pārkāpj šo vienošanās punktu. Minskas vienošanās arī paredzēja, ka līdz marta sākumam no frontes līnijas jāatvelk bruņojums, kura kalibrs pārsniedz 100 milimetru.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kas Austrumukrainā novēro pamiera nosacījumu ievērošanu, apgalvo, ka tikai svētdien konflikta zonā fiksēti vairāk nekā tūkstotis artilērijas un mīnmetēju šāviņu sprādzienu. EDSO uzsver, ka ukraiņu karaspēks un separātistu kaujinieki apšaudēs izmantojuši ieročus, kuru kalibrs pārsniedz 100 milimetru, vēsta Radio Svoboda.
Doņeckas apgabala administrācija, ko kontrolē Kijeva, ziņo par 30 līdz 40 kravas automašīnu kolonnu, kas ar «Krievijas militāro bruņojumu» devusies uz Popasnas pilsētu separātistu kontrolētajā Luhanskas apgabalā. 20 bruņutransportieru un 10 tanku esot ieradušies Debaļcevas pilsētā, ko separātisti sagrāba februārī.
Pašpasludinātās «Doņeckas tautas republikas» vadītājs Aleksandrs Zaharčenko paziņojis, ka Ukrainas armija Doņeckas tuvumā sakoncentrējusi smagos ieročus. «Pēdējās divās nedēļās vairāk nekā 100 vienības militārā bruņojuma ir izvietotas pie Doņeckas. Tas apliecina gatavošanos ofensīvai,» A. Zaharčenko sacīja separātistu «ziņu aģentūrai» DAN.
Nenolaidīs no sliedēm
Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri pirmdien pēc aptuveni piecas stundas ilgām sarunām paziņoja, ka Minskā noslēgtajam pamieram nav alternatīvas, tāpēc esot jādara viss, lai neļautu tam «nomirt».
Sarunu namatēvs - Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers - sacīja, ka sarunas ievilkušās, jo kārtējo reizi nopietnas viedokļu sadursmes bijušas Ukrainas un Krievijas pusēm, tomēr beigās sarunu dalībnieki apliecinājuši, ka nevēlas pieļaut Minskas vienošanās «iespējamo nobraukšanu no sliedēm».
Četrotne bija vienisprātis, ka Austrumukrainas karā iesaistītajām pusēm no frontes līnijas jāatvelk ne tikai smagie ieroči, kuru kalibrs pārsniedz 100 milimetru, bet arī bruņojums, kura kalibrs ir mazāks par 100 milimetriem, tostarp tanki un bruņutransportieri.
Tāpat panākta vienošanās, ka tiks palielināts atbalsts EDSO novērotāju misijai Austrumukrainā un izveidotas četras darba grupas, kas nodarbosies ar humāno, ekonomisko, drošības un politisko problēmu risināšanu Austrumukrainā.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins apgalvoja, ka sarunās nav panākta vienošanās par miera uzturētāju izvietošanu Austrumukrainā, bet esot nolemts par šo jautājumu diskutēt. Viņa Krievijas kolēģis Sergejs Lavrovs sacīja, ka P. Kļimkins šo jautājumu esot aizskāris, bet tas neesot iztirzāts dziļāk.